Tātad, esmu atradusi veidu, kas man personīgi liek justies vislabāk, neliek koncentrēties uz ēšanu, ļauj baudīt ikvienu maltīti un neispringt skaitot kalorijas vai domājot par sastādīto uztura plānu, un es vēlos ar to padalīties. Jā, esmu ļoti smagi pārdzīvojusi katru lieko kg, ienīdusi to, kā izskatos spogulī un centusies sevi “pārmācīt” ievērojot diētas, neēdot un skaitot kcal, esmu ievērojusi speciālista izstrādātu uztura plānu un sportojusi pēc programmas, bet kamēr es to darīju ar mērķi notievēt, tas man visu laiku malās pa galvu, un tiklīdz bija mazākais iemesls “norauties” es to ar prieku izmantoju, lai atkal piestumtu sevi ar saldumiem, jo tā ir mana lielākā atkarība. Pie intuitīvās ēšanas nonācu salīdzinoši nesen, biju jau pirms kāda laika lasījusi un interesējusies, bet tā kā uz to brīdi tas nebija aktuāli, tad arī tā tas palika- karājamies gaisā. Bet tad, kad es sapratu, ka visas diētas un kaloriju skaitīšanas nav priekš manis, jo man tāpat nākas domāt par ēdienu visu laiku, kas agrāk vai vēlāk mani sāk kaitināt un ar to arī visas apņemšanās beidzās. Drošvien ir cilvēki, kam patīk ēst pēc plāna, vai skaitīt un rēķināt apēsto, bet man nē, man tas sagāda problēmas, jo neļauj vairs izbaudīt mirkli un ēdienu. Es jau kādu laiku esmu atteikusies no gaļas produktiem, jo tie man izraisīja smaguma sajūtu un nekādu baudu no tā neguvu, kaut kā nonācu pie tā, ka tas vienkārši nav mans produkts, vīrs un dēls gan nav manā komandā, un man nav arī nekādu problēmu, savu viedokli nevienam neuzspiežu un viņiem arī gatavoju to, ko viņi vēlas. Pati es ēdu tikai tad, kad jūtu izsalkumu, nemēģinu ēst pēc laikiem vai plāna, bet tiklīdz jūtu- sāk gribēties ēst, es sev to neliedzu un ēdu. Cenšos ēst visu pēc iespējas svaigāku, daudz dārzeņu un augļu, ļoti garšo salāti, kur ir spināti, tomāti, mozarella, tuncis un pesto. Kombinēt var pēc sirds patikas, galvenais ir ēst, tad, kad gribas ēst un apstāties tad, kad jūties paēdis, nevis, kad šķīvis tukšs. Ar laiku gan jau saproti, cik liela porcija ir tieši laikā un ar to nav problēmu. Es apēdu ļoti mazu porciju salīdzinoši, jo sāta sajūta iestājas tikai apmēram pēc 20 minūtēm, tapēc nav vēlams sagaidīt izsalkuma sajūtu un tad notiesāt lielo šķīvi ar kaudzi.
Svarīgi ir atcerēties, ka brīdī, kad tu nolem ēst- dari tikai to, neskaties FB, nerullē instagram, neskaties TV, vienkārši sēdi un izbaudi katru kumosu, domā par ēdienu un esi pateicīga par to, kas ir tev uz šķīvja. Otrkārt- ēd lēnām, es agrāk biju putekļusūcējs, jo agrākajā darbā man īsti nebija laika pusdienām, ātri uzspildīju savu pusdienu kastīti un pāris minūtēs "iesūcu" tās saturu, lai atkal atgrieztos pie darba, ka tik kaut ko nenokavēju! Lūdzu, cieni sevi un savu ķermeni, neviens darbs un neviena alga, nav tā vērta, lai sevi necienītu, tagad es to saprotu, bet gadiem tā bija mana ikdiena...
Paskataties uz bērniem, viņi ir perfekts paraugs intuitīvai ēšanai, nu pamēģini viņam iebarot kartupeli vai zupu, kad viņš negrib ēst- nē un viss, bet kad gribēs ēst apēdīs visu šķīvi un vēl paprasīs!
Protams, ka ēst to ko grib un kad grib arī ir jākontrolē, jo ļoti bieži mēs gribam ar acīm, vai kompānijas pēc, vai tapēc, kad ir garlaicīgi, tas nav izsalkums, kad mums pēc pusdienām kolēģis atnes tortīti un mums tik ļoti viņu gribas! Nu var jau apēst, ja tas darīs tevi laimīgāku, es vispār neesmu par fanātismu un pārspīlētību jebkādā jomā, bet galvenais seko savām vērtībām un vajadzībām. Var visu, aizliegt nevajag neko, bet mēģini apēst to gabaliņu tad, kad tiešām gribas ēst, vai apēst pusi un padaloties ar vēl kādu, es tāpat joprojām mīlu saldumus un neliedzu sev pie kafijas konču vai cepumu, es vienkārši zinu, ka man nav jāņem viss cepumu trauks, jānoliek pie datora un skatoties jaunumus vai video tas jāiztukšo, tu pat nemaz nejūti ne prieku ne baudu no tādas ēšanas, jo tas notiek automātiski, pirmais cepums baigi garšīgs, otrais arī, trešajam garša jau pazudusi, bet pārējie jau automātiski tiek mesti mutē un pazūd turpat, kur pirmie divi..
Un tagad varu padalīties ar vēl ko ļoti interesantu, esmu novērojusi, cik ļoti grūti cilvēkiem ir ievērot šo vienkāršo principu! NEREĀLI! Un kā es to zinu? Pirms vēl sāku šo blogu, izveidoju FB slēgto grupiņu, kur ļoti foršu dāmu pulkam dalījos ar savām domām un cerēju dot atbildes uz jautājumiem, kuriem es pati biju ilgu laiku meklējusi atbildes. Veicām 14 dienu pārbaudījumu, kuras laikā vajadzēja ēst tikai pēc šī izsalkuma principa, neest, kad gribas palutināt sevi, apēst emociju vai kompānijas pēc. Un pēc pirmajām dienām bija skaidrs, cik ļoti grūti ir kontrolēt sevi un savu prātu. Ir vieglāk meklēt attaisnojumus, meklēt brīnumtabletes, vai ticēt diētai, kas sola ātrā laikā zaudēt daudz kg! Ak, kā man gribētos, lai mēs visas, kas tik ļoti pārdzīvojam par savu ārējo izskatu, vienkārši pieņemtu sevi un iemīlētu, tā arī būs tā mūsu brīnumtablete skaistai dzīvei.
Svarīgi ir atcerēties, ka brīdī, kad tu nolem ēst- dari tikai to, neskaties FB, nerullē instagram, neskaties TV, vienkārši sēdi un izbaudi katru kumosu, domā par ēdienu un esi pateicīga par to, kas ir tev uz šķīvja. Otrkārt- ēd lēnām, es agrāk biju putekļusūcējs, jo agrākajā darbā man īsti nebija laika pusdienām, ātri uzspildīju savu pusdienu kastīti un pāris minūtēs "iesūcu" tās saturu, lai atkal atgrieztos pie darba, ka tik kaut ko nenokavēju! Lūdzu, cieni sevi un savu ķermeni, neviens darbs un neviena alga, nav tā vērta, lai sevi necienītu, tagad es to saprotu, bet gadiem tā bija mana ikdiena...
Paskataties uz bērniem, viņi ir perfekts paraugs intuitīvai ēšanai, nu pamēģini viņam iebarot kartupeli vai zupu, kad viņš negrib ēst- nē un viss, bet kad gribēs ēst apēdīs visu šķīvi un vēl paprasīs!
Protams, ka ēst to ko grib un kad grib arī ir jākontrolē, jo ļoti bieži mēs gribam ar acīm, vai kompānijas pēc, vai tapēc, kad ir garlaicīgi, tas nav izsalkums, kad mums pēc pusdienām kolēģis atnes tortīti un mums tik ļoti viņu gribas! Nu var jau apēst, ja tas darīs tevi laimīgāku, es vispār neesmu par fanātismu un pārspīlētību jebkādā jomā, bet galvenais seko savām vērtībām un vajadzībām. Var visu, aizliegt nevajag neko, bet mēģini apēst to gabaliņu tad, kad tiešām gribas ēst, vai apēst pusi un padaloties ar vēl kādu, es tāpat joprojām mīlu saldumus un neliedzu sev pie kafijas konču vai cepumu, es vienkārši zinu, ka man nav jāņem viss cepumu trauks, jānoliek pie datora un skatoties jaunumus vai video tas jāiztukšo, tu pat nemaz nejūti ne prieku ne baudu no tādas ēšanas, jo tas notiek automātiski, pirmais cepums baigi garšīgs, otrais arī, trešajam garša jau pazudusi, bet pārējie jau automātiski tiek mesti mutē un pazūd turpat, kur pirmie divi..
Un tagad varu padalīties ar vēl ko ļoti interesantu, esmu novērojusi, cik ļoti grūti cilvēkiem ir ievērot šo vienkāršo principu! NEREĀLI! Un kā es to zinu? Pirms vēl sāku šo blogu, izveidoju FB slēgto grupiņu, kur ļoti foršu dāmu pulkam dalījos ar savām domām un cerēju dot atbildes uz jautājumiem, kuriem es pati biju ilgu laiku meklējusi atbildes. Veicām 14 dienu pārbaudījumu, kuras laikā vajadzēja ēst tikai pēc šī izsalkuma principa, neest, kad gribas palutināt sevi, apēst emociju vai kompānijas pēc. Un pēc pirmajām dienām bija skaidrs, cik ļoti grūti ir kontrolēt sevi un savu prātu. Ir vieglāk meklēt attaisnojumus, meklēt brīnumtabletes, vai ticēt diētai, kas sola ātrā laikā zaudēt daudz kg! Ak, kā man gribētos, lai mēs visas, kas tik ļoti pārdzīvojam par savu ārējo izskatu, vienkārši pieņemtu sevi un iemīlētu, tā arī būs tā mūsu brīnumtablete skaistai dzīvei.
Komentāri
Ierakstīt komentāru